
KOMUNIKĀCIJAS KĻŪDA
UZKLAUSĪT UN SAPRAST
Annas stāsts "Reiz otrdienā izgāju no mājām laicīgāk, lai pirms darba uz mirkli iejustos “nesteidzīgo” lomā ar kafiju sēžot uz soliņa un vērojot garām ejošos. Man blakus sēdēja vecāka dāma, ar kuru sanāca aprunāties. Pēc viņas domām jaunieši ir enerģijas pārpilni un vienmēr ar galvu savās darīšanās, kaut kur skrien un nekad neapstājas, lai ievilktu elpu. Viņa neteica to kā negatīvu lietu, atzinās, ka pati jaunība esot tāda bijusi, tikai vēlējusies, lai jau tad zinātu, cik dažkārt noderīgi ir dzīvē uz momentu apstāties. Patiesībā šis rīts bija viens no jaukākajiem maniem rītiem un es turpināju savu ceļu ar smaidu sejā.”
EKSPEKTĀCIJAS
Sandra: "Pirms performances es īsti neko nebiju gaidījusi, jo nācās gatavoties steigā. Sanāca burtiski "pazust" no dzīves uz divām dienām. Tādēļ vēlējos pēc iespējas vairāk izdarīt visu nepieciešamo laicīgi. Man bija interesanti uzzināt, kā es (iz)dzīvošu bez telefona šīs divas dienas. Tas bija izaicinājums man - aizmirst, kas notiek apkārt un pavadīt šo laiku ar cilvēkiem, kurus samērā maz pazīstu."
Anna: “Godīgi sakot, man ir tukšums galvā. Es nezinu, ko sagaidīt no šīs performances un kāds būs tās iznākums, jo nekad iepriekš neesmu, ko tādu darījusi. Cilvēki ar kuriem esmu dalījusies idejā, domā, ka mūsu izvēle likt četras dziesmas uz apli būs emocionāli visgrūtākais pārbaudījums, bet mani šī doma nesatrauc. Jūtu pašreiz pacilātas emocijas, nelielu satraukumu, bet tas tikai tāpēc, ka priecājos izmēģināt ko jaunu, pārkāpt nedaudz saviem limitiem pāri un pārbaudīt sevi. Kā vienīgajam bērnam ģimenē, noteikti būs interesanti uzturēties vienā telpā ar trīs meitenēm.”
Linda: "Pienākusi ir performances diena un, ja godīgi, es pat nezinu ko no tā visa sagaidīt. Iekšēji mani pārņem neliels saviļņojums un patīkams uztraukums. Grūti pateikt vai šīs 48h liksies, ka paiet ātri vai tomēr ļoti ilgi, lai arī kā šī performance noteikti atstās savas pārdomas, ietekmi un emocijas. Protams, būs neierasti, ka viss uz laiku apstāsies – ikdienas steiga, darbi, pienākumi un viss pārējais. Tomēr ar nepacietību gaidu, kad varēsim pavadīt šīs 48h kopā, pārkāpjot savas robežas un iepazīstot vienai otru tuvāk."
Madara: "Esmu tipisks mūsdienu cilvēks – pie rīta kafijas tases lasu jaunākās ziņas, ievērtēju draugu un paziņu ierakstus tiešsaistes sociālajos tīklos un dalos arī ar savu ikdienas dzīvi ar draugiem, caur šiem lietotņu rīkiem. Nekad neesmu pavadījusi pat diennakti bez telefona un iespējas virtuāli sazināties ar cilvēkiem. Esmu patīkami satraukta par šo iespēju – brutāli izmest sevi pāri komforta zonai. Nebūs iespējas uzzināt, kas notiek pasaulē, pilsētā vai blakus mājā. Šāds eksperiments ļaus atklāt savas jaunās šķautnes un likt paskatīties uz pasaules ritējumu caur citu skata punktu. Mosties bez modinātāja, nezināt, cik pulkstenis ir, uz riņķi dzirdēt četras dziesmas, visu laiku atrasties trīs meiteņu kompānijā un mēģināt palikt pie veselā saprātā? Ughhh! Šo es saucu par patiesi skaistu studiju piedzīvojumu!"

MADARA

ANNA

SANDRA

LINDA
12 MINŪTĒS PAR TO, KAS NOTIKA
20 PERFORMANCES NOKRĀSAS




















PĒC PERFORMANCES SAJŪTAS
Esot performances izstrādes procesā, kad stāstījām apkārtējiem par mūsu ieceri, daudzi bija nesaprašanā. Labprātīgi sevi “iespundēt” pāris kvadrātmetros, ar mazpazīstamiem cilvēkiem, bez interneta un kopā pavadīt 48 stundas.. nopietni? Daudzi neizprata domu, kamēr citi uztraucās, ka šis eksperiments mūs varētu emocionāli iedragāt.
Tomēr te nu mēs esam. Pavadījušas 48 stundas kopā, kuras katrai no mums ļāva iepazīt vienai otru un arī iepazīt sevi. Nebaidījāmies būt atklātas pašas un dzirdēt atklātību no pārējām. Stāstījām viena otrai to, ko ikdienā mēdzam slēpt, jo baidāmies būt neuzklausītas un nesaprastas. Atskārtām, cik tomēr arī mūsu starpā ir bijušas “komunikācijas kļūdas”, kas skaidri neizrunātu situāciju dēļ radīja nejēdzīgas un liekas nesaprašanās.
Šī performance mūs ir padarījusi tuvākas un likusi saprast, ka nav jābaidās laist sev līdzās cilvēkus. Jā, var gadīties vilties, bet tomēr – netiek pievilts tikai tas, kurš nevienu nelaiž sev klāt. Būt pateicībā par iespēju dot un saņemt. Par iespēju būt līdzās, saņemt un sniegt atbalstu.
Vienkāršas dzīves atziņas, kuras tik bieži mēs ikdienas skrējienā aizmirstam. Aizmirstam, ka ne jau lietas vai vietas mūs padara laimīgus, bet cilvēki.
IZJŪTI PERFORMANCES ATMOSFĒRU :
PALĪGI

8KĀJIS

AURĒLIJA